Guest
Šai drūmā dzertuvē, kur valda smakas asas Un dzīves izstumtie pa naktīm kopā lasas, Es, dzīvi nicinot, pilns kaislību un bēdu, Starp zagļiem, slepkavām un ielas meitām sēdu. Šai stundā vēlajā, kur elles kņada valda, Sirds pēkšņi iedrebas: kāds nāk pie mana galda - Sejs ietīts plīvurī, tik acis raugās skaistas, Un rokā slaidajā uz pirksta gredzens laistās. Balss lēni iedrebas kā rudens vējā zari: Vai mani mīli vēl ? Ko tu šai vietā dari ? Pirms spēju atbildēt un ticēt senam stāstam, Jau parādība gaist un izzūd manam glāstam.
