Guest
ayo atpakaļ uz tās dirsas z a l c s jau atkal raksta, un tās atskaņas gūzmām birst, te plūst kā spirts, traki bāri, laikam būsi piemirsis es neākstos ne mirkli, lai tie lūzeri mirst, jā netraucē, ja asinīs man dūres mirkst, mūra sirds tava čiepa mani čeko, es šai prasu, ko tu lūri, blja un šī paliek uz tās dirsas vienā momentā starp jums abiem zūd tā dzirksts kad es lieku lietā visu, kas pa gadiem uzkrāts ir tā sastiķēju vārdus, ka pat skudrām uznāk tirpas bet ir arī tādi, kas grib, lai es izkrītu, tur krustā pirkstus pacani mīksti kā biskvīti, vēl pukst kā sirdis lej to sūdu tā kā virca, netā klusām smird tu tiešām domā tevi tajā drūzmā dzird, ko tikmēr mans vā
